Translate

sestdiena, 2012. gada 7. janvāris

Skolēnu brīvdienas ilgst nedaudz vairāk kā 2 nedēļas. Ko darīt? Izlēmām ceļot ar savu mašīnu pa Eiropu. Tuvāko maršrutu. Laiks lai sagatavotos bija 2 mēneši.  Pieredzes nekādas, kamdēļ daudz nezināmo.
Sākam. 
Visupirms skaidrs bija laiks- 2 nedēļas un pamatvieta- Austrija. 
Noteikts budžets, kur pats svarīgākais lielums ir nezināmais. Nevisai skaidrs: cik patērēsies degviela, cik tērēsies par ēdienu, cik gribēsies pirkt smuklietiņas vai suvenīrus, cik ir nezināmo izdevumu. Eksperimentāls brauciens mums.
Lai sāktu ekonomēt- pārlikām mašīnu uz gāzi. Par 470.-Ls ielikām jaunāko gāzes iekārtu ar 50 litru gāzes balonu. Veicu izmēģinājumu braucienu no Rīgas līdz Ventspilij un atpakaļ un konstatēju, ka ekonomija ir 60%. Tas priecēja. Traucēja cits nezināmais- cik autogāze būs pieejama citās valstīs. No forumiem uzzināju, ka Polijā problēmu nebūs (tā arī dabā izrādijās, ka tā ir nedaudz dārgāka kā pie mums, bet pieejama nu gandrīz visās degvielas uzpildes stacijās. Slovākijā nebija tik aktuāli, bet atradās. Austrija- ar grūtībām, bet atradās, Vācijā- nekādu īpašu problēmu nav tikai nepieciešams adapters, ko dažviet ar ķīlu (20 EUR), citur- bez ķīlas bet dod uzpildes stacijās, ja jautājat pēc adaptera (parādot bākas vāciņu, lai var saprast kāds adapters nepieciešams). Čehija- nekādu problēmu. 
Nu tas sākumā nebija zināms un budžetu plānojot paredzēju, ka pusi no brauciena braukšu ar benzīnu. Mašīnai 3,8 litru dzinējs, kas neko labu izdevumu daļā nesolija. Tomēr- visa ceļojuma laikā iztērēju tikai nedaudz vairāk par pusi no Rīgā iepildītā benzīna  100 litru bākas. Tā kā brauciens ap 5000 km tēriņu 3,8 litru dzinējam rēķināju ar algoritmu- gāzes bāka uz 300-350 km; benzīna bāka- uz 650 km. Degvielas cenas var atrast internetā.  Tagad varu pateikt, ka viss brauciens degvielā izmaksāja 288.-lati par gāzi un aptuveni 35.-Ls par benzīnu. Tas ir krietni lētāk kā biju plānojis.
Tā tehniskā daļa. Dzīvošanas jautājums.- Pilnīgi skaidrs, ka šoreiz izvēlamies hosteļus. Neskaidrā budžeta dēļ. To atrašanai es personīgi izvēlējos saitu hostelsclub.com, kas piedāvāja visvienkāršākā veidā visvairāk variantu. Lai gan droši vien var izmantot arī http://www.booking.com/  vai vēl kādu citu. 2 mēnešus iepriekš ļoti daudz jau aizņemtu hosteļu. Šoreiz nemāku pateikt vai dēļ tā, ka braucam  Ziemassvētkos- Jaunajā gadā (22.decembris-5.janvāris) vai tā parasti. Izvēlējāmies 2-4 vietīgus numuriņus, jo arī paši esam 2 pieaugušie un divi (7 un 12 gadus veci) bērni.
Austrijā un Vācijā prasīja 10% rezervācijas iemaksu; Prāgā 100% priekšapmaksu; Slovākijā, Karlovi Varos un Polijā- jāmaksā bija tikai atbraucot. Te problēmu nebija.
Ēdamais. Sapratām, ka izmantosim brokastis tur, kur bija tās paredzētas (Slovākijā, Zell am See, Prāgā) un pārējo pirksim veikalos un gatavosim paši. Tam iepirkām produktus Rīgā un viegli līdzi paņemamu tehniku- Tosteri sviestmaizēm, fritrēšanas katlu zupu uzvārīšanai, elektrisko tējkannu. Principā mums līdzi bija tik daudz lai varētu iztikt vispār bez ēdienu pirkšanas, p[aredzot, ka tomēr gribēsies pirkt svaigus ēdienus uz vietas un iepirkto varēsim apēst vēlāk Rīgā. Tas nomierināja. Kā glābšanas veste jehtsmenim.
Internetā tika izvēlēti pieturas punkti atbilstoši mūsu interesēm un hosteļu pieejamībai. Mūsu prioritāte- daba un 20.gs. modernā māksla. Visas biļešu cenas varēja atrast internetā un to varēja izplānot.
Pagaidām pietiks. Uz priekšu!
Iekāpām mašīnā 22.decembrī ap 18.20 ar pilnu benzīna bāku un pilnu gāzes bāku. Manā rīcībā bija autoceļu kartes; izdrukas no michelin.com ceļu plānotājiem un GPS navigators ("Manta"). Tā, ka apmaldīties nebija nekādu izredžu. Paredzamais pirmās brauciena dienas galamērķis- Rajecke Teplice Slovākijā. Attālums no Rīgas apmēram 1147 km. Esam 2 ar autovadītāja tiesībām. To arī izmantojām.- Pirmā pie stūres bija sieva.


Pēc 420 km, kad tika taranēta pirmā ceļa apmalīte, apmainījāmies vietām. Atlikušos 720 km nobraucu es. Pa nakti nedaudz gāzi iepildīju Bauskā, tad- 3 reizes Polijā. 3 reizes jo gāzes iepildi apvienoju ar iespēju izstaipīties un ievilkt svaigu gaisu, lai pamostos. Nekādas kafijas vai tējas. 3 reizes arī tamdēļ, ka tomēr nebija skaidri zināms vai tā būs pieejama, kad būs vajadzīga.



Pirmos kalnus manījām jau Polijā, Tad mazu gabaliņu Čehijā un Slovākijā pie mūsu galapunkta- nelielās pilsētiņas Rajecke Teplice pavisam tuvu Žilinai hostelī  Velka Fatra. Tur nonācām ap 12 pavadījuši nepārtrauktā ceļā gandrīz 18 stundas. Ilgo laiku iespaidoja arī tas, ka visa Polija ir viens liels ceļu remonts un patiesībā- šausmīgs pasākums. Īpaši naktī un ja vēl neesi gulējis. Sevišķi kritiska situācija ir aiz Varšavas- gan uz Slovākijas, gan Čehijas pusi. Varšavā, remontu dēļ apmaldījāmies pat ar navigatoru. To labot varēja tikai ar varu izsitot to no ieprogrammēta maršruta un kādu laiku braucot „nepareizi”, lai tas būtu spiests meklēt citu ceļu ko mums piedāvāt. Arī citur Polijas remonti nebija atspoguļoti navigatorā un mazliet ceļu pagarināja. Tamdēļ silti iesaku- braucot cauri Polijai iepērkat jaunākās navigaoru kartes un arī tad vēl nevarēsiet būt drošs, ka viss būs ok.
Jā, sapratām, ka arī gāzes iekārta nedod iespēju justies komfortabli, ja visu laiku ir jābremzē vai jāuzsāk brauciens. Tad sākās tradicionālā „raustīšanās” par ko tik daudz varam lasīt forumos. Tomēr atliek sevi mierināt, ka tiek taupīta nauda.
Tātad- ap 11-12.00 esam Slovākijā. Galvā viegls „žvingulītis”. Galapunktu atradām ātri, lai gan pēc rezervācijas izdrukas adreses navigators aizveda līdz ofisa ēkai, kas bija blakus no galvenā korpusa, kur notiek reģistrācija un dzīvošana. Bet tas tāds sīkums.
Jā,- pa ceļam bija jāpilda gāze Lietuvā, Polijā, kamdēļ nepieciešama attiecīga valūta- Lietuvā- Liti, Polijā- Zloti, Slovākijā jau sākas Eiro zona.
Esam pirmajā pieturā.



Vieta ļoti skaista. Šoreiz tā mums bija tikai atpūtai pēc ceļa, kamdēļ lielās pastaigās nedevāmies, tomēr tur tādas ir iespējamas. 
Parks. Nelieli, bet gleznieciski kalni apkārt. Skaisti.






Mazliet pārdomājot redzēto.-
Dabā krāsu maz. Daudz grafikas,  neiedomājams daudzums pustoņu. Sniegs viegli noslēpj kokus, kalnus, padarot tos noslēpumainākus, mistiskākus. Tas nav skats tiem, kuri pieraduši pie fototapetēm pielīdzinātiem un uzfrišinātiem dabas skatiem. Ir arī pavēsi. Un tomēr tas ir reāls, dabisks dabas spēka skaistums. Daba atpūšas no izdabāšanas tūristiem un ir pati ar sevi pilnīgā saskaņā..

Rajecke Teplica ir pilsētiņa atpūtniekiem. To var sajust, redzot cik daudz te restorāniņu un nakšņošanas vietu. Ir skaidrs, ka tā vietējiem ir pamatnodarbošanās- uzņemt viesus.
Pati viesnīca- Velka Fatra vairāk atgādina padomju laika celtnes, tomēr tai apkārt redzamas izpausmes arhitektūrā, ko acīmredzot inspirējis vietējais skaistums. Kaut kas nedaudz pasakains, ne visai reāls. Pat brīžiem- banāls un tomēr.. un tomēr..






Slovākijā pasūtījām tā saucamo duble room hotelī Velka Fatra. 


Skatīt lielāku karti

Tā sastāvēja no lielas divguļamās gultas un izvelkamā krēsla. Par to maksājām 33.-EUR. Te iekļāvās dāsnas brokastis. Pieejams Spa un citi labumi, kurus, atšķirīgi no daudziem citiem, nemaz neizmantojām. Mēs domās bijām ceļā uz Vīni.



Apkalpojošais personāls runāja angliski. Tomēr ne visi. Mūs pieņēma administrators, kurš angliski nerunāja, bet zināja tikai dažus vārdus krieviski. Tas bija amizanti, bet pieciešami. Brīvi angliski runāja galvenokārt jaunieši. Tas pats attiecās uz pārējiem pilsētiņas iedzīvotājiem, kad meklēju autogāzi- man laipni mēģināja stāstīt ceļu slovāku valodā izmantojot dažus krievu vārdus. -Autogāzi atradām. Tā bija gan pilsētiņā, gan uz "autobāņa" ceļā uz Vīni.
Jā, neiebraucot Rajecke Teplicā, labajā pusē kalna piekājē manījām kempinga vietu. Varbūt tas kādu vasaras atpūtnieku var interesēt.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana